Putekļi

Debesīm paveras miljardiem putekļu,
Tik daudz dzīves lutekļu.
Katrai zvaigznei tik daudz mitekļu,
Meklē ceļu vientuļi.

Pacel acis un paveries apkārt,
Palaid savas domas tālāk,
Sajūti brīvi domās ik mirkli,
Notrauc putekļus un izsapņo dzīvi!

Dimants

Plāni un ieceres izgaist,

Sapņi un cerības plaukst,

Viss paliek īsts.

Reālāks par plāniem,

Īstāks par cerībām,

Divās sirdīs atplaukst

Dimants tīrs.

Patiesība

Ir skumji būt vienai tā, pat ja esam divatā,

Ir skumji raudāt tā, pat ja smaidu Tev sejā,

Ir skumji iemīlēties tā, pat ja riebjos Tev tik un tā,

Ir skumji dzirdēt patiesību tā, pat ja mainīt to nav manā varā.

Ir skumji nesagaidīt, pat ja acīs skaties tā,

Bet visskumjāk ir saprast, ka pret mani

Patiesībā Tev nav nekā.

Zemapziņa

Zemapziņa nav bērnu spēle,

Uzmini, nu ko tā zīmē,

Uztvert, saprast nav tas pats

Nekļūdīties pats galvenais.

Briesmu signāls vai domu virpuļojums baigs,

Asaru notraukts rūpju vaigs,

Nepalaist garām, kas svarīgs un svaigs,

Pieņemt šo ziņu pirms kaut kas kaiš.

Ne vienmēr kas slikts,

Bet ignorēt nav brīv’,

Liec ziņojumu aiz auss,

Un saki:

„Paldies, mās’!”

Rasa

Debesskrāpis -

zāles stiebra augstumā
Paradīze -

mazai radībai
Sākums - 

jaunai dzīvībai

Piliens -

rasas svaigs.

Zilas ar zaļiem lāsumiņiem

Neprotu peldēt,
Un nevēlos noslīkt -
Zaļi zilajos viļņos iestigt,
Un laukā nekad netikt.

Sapīties zili zaļajos mākoņos,
Norauties un pakļauties,
Aizķerties un palēkties,
Paskatīties un aizmirsties.

Sajust vēja glāstus,
Un saklaustīt to stāstus;
Zaļi zilas vai zili zaļas, 

Koraļļu acis.

Vakara ziņa

Dzērves kliedziens

Ieelpota doma

Sārta debess

Pilsētas balss

Slepens ziņojums skan tuvi tāls

Spēj sadzirdēt tikai man zināms tēls

Dzērves kliedzienu sadzird ikviens

Dzejnieka rokrakstu saprot tik viens